30. septembris, 2009 – izlidojam

Visu nakti krāmējām pēdējās mantas, gan ārā no dzīvokļa gan čemodānos un tad tas brīdis bija klāt, jāatdod dzīvokļa atslēgas, jāatstāj tukšais dzīvoklis, ar visām tā atmiņām tur un jāver tās durvis iet, lai atvērtu jaunas pavisam citā pasaules malā... nu vismaz uz kādu laiciņu.
Lidosta. Agrs. Neviens veikals vēl īsti nav atvērts, jo lidmašīna mums 7.15 un, protams, ka esam laicīgi tur. Valdis vēl pēdējos mirkļus pavada ar savējiem, a es tik klusībā ceru, ka manējie ieradīsies pirms es iekāpšu lidmašīnā. Un te pēkšņi baigais pārsteigums – parādās viens brālis, tad pēkšņi vēl viens pārsteigums – otrs brālis. To es, protams, nebiju gaidījusi, jo tik agri no rīta kulties uz lidostu....Nu, bet prieks jau man bija bezgalīgs :). Un tad arī vecāki ieradās. Un es laimīga. Bet, protams, kamēr Valda ģimene fočējās un taisa mīļas sejiņas, manējie tik ieņirdz par visu un, protams, vienīgā, kas pozē bildēs ir es, jā, jā, un te to arī var redzēt.
Un tad sākās atvadas.... un pēkšņi es izdzirdu, ka nosauc mūsu vārdus un tas esot pēdējais uzaicinājums uz lidmašīnu. Šox! (Izrādās,kas tas jau bija trešais paziņojums, bet es iepriekšējos vispār nedzirdēju.) Un asarām acīs abi skrienam prom. Un pēdējā brīdī mēs tomēr paspējam iekāpt lidmašīnā. 1.lidojums tiek pavadīts klusumā, rokās sadevušies domājot vēl par to, kas aiz muguras palicis...
Pirmajā lidostā aizmiegam, jo nogurums tomēr sāk darīt savu, tāpat arī nākamo lidojumu noguļam, kuru gan atkal gandrīz nokavējām, jo guļot nedzirdējām modinātāju un pamodāmies jau, kad visi kāpa lidmašīnā iekšā.
Diseldorfā jau bija vieglāk, nu jau varējām arī biš pasmaidīt, kā nekā atpakaļ jau nelidosim un pēc 2h jau nākamais lidojums.

Tik viegli gan mums iekšā neizdevās iekļūt, jo es biju pazaudējusi mapi ar visiem mūsu dokumentiem, vīzu un apdrošināšanu, taču pēc ilgas skaidrošanās pie geitiem, mūs tomēr palaida uz Kanādu.
Lidmašīna superīga!! Milzīga, kā filmās rāda. Un tās 10 h (no kurām gan pusi nogulēju) pagāja pat pārāk ātri, pārsvarā ēdot, skatoties tv, runājot ar citiem. Un pirmais, ko nofočēju Kanādā bija šis:

Un tad beidzot ieraugam arī ko tādu, kas vairāk asociējas ar Kanādu:

Kad izkļuvām no lidostas, nožēlojām, ka lidmašīnā atstājām veselu maisiņu ar maizītēm un citu pārtiku, jo mums lika to visu atstāt lidmašīnā un mēs paklausīgi tā arī izdarījām. Vo muļķi! :D
Un tad ar visiem milzu koferiem devāmies ar skytrain uz centru, lai pārkāptu autobusā un brauktu uz mūsu pirmo mājvietu, kur mūs sagaidīja ļoti viesmīlīgs pāris Alexa un Jons. Laimīgi nokļuvuši galā! :)