19. februāris – mūsējiem sudrabs!

Jā, jā, sudrabs un nevis visu cerētais zelts ;)! Bet arī labi.
Mani negaidīti izsauca uz darbu, es izlēmu, ka jāpelna nauda un visus šīs dienas olimpiskos notikumus palaidu garām. Pa ceļam uz darbu ieraudzīju fantastisku puķu “pušķi”, ko, labprāt, būtu uzdāvinājusi mammai:

Tomēr pēc darba pievienojos pārējiem latviešiem teltī un jautri pavadīju laiku. Īpašs prieks bija satikt Amerikas latviešus, liels prieks, ka viņi runā tik labā latviešu valodā, kaut arī dažiem no viņiem latvieši ir tikai vecvecāki ! Un akcents tik mīlīgs.

15. februaaris – bucha

Šitādas lūpiņas man Arta uzdāvināja Valentīn dienā

13. februāris – jocīgās lietas

Gribēju vienkārši kaut kur piefiksēt dīvainās lietas Kanādā, jo laika gaitā pie visa tā pierod, ka vēlāk atšķirību vairs nejūt:

1) autobusa šoferim pasažieri kāpjot ārā pakliedz: “Thank you!”
2) Bankas karte ar čipu ir 2009. gada jaunums. Un internetbankā nav iespējams veikt nekādus maksājumus un pārskaitījumus.
3) Ja tavā veikalā nozog kādu preci un tu to pat esi pamanījis, vienīgais, ko var iesākt ir uzdot kādu gudri asprātīgu jautājumu, piemēram, piedāvāt tai precei iepakojumu, maisiņu, vai tamlīdzīgi, jo, ja kādam pateiksi, ka viņš kaut ko ir nozadzis, tad tas cilvēks var iesūdzēt šo firmu tiesā un vinnēt.
4) visas cenas veikalos ir norādītas bez nodokļiem.
5) lielākā daļa cilvēku maksā par ienākošajiem sms un zvaniem.
6) ja iesi pāri ielai neatļautā vietā un, piemēram, ja esi ticis līdz vidum un gaidi, lai mašīnas pabrauktu garām un tad varētu šķērsot atlikušo ielas daļu, tad šeit šīs mašīnas neparauc garām, bet apstājās un tevi palaiž.
7) te nevienam nav auksti!
8) populārākais jautājums ir „where are you from?”, jo šeit neviens nav vietējais (gandrīz)
9) cilvēki bieži uz ielas uzprasa, kur nopirkts kāds no taviem apģērba gabaliem, pa cik utml.
10) Publiskajās wc, ūdens pats nolaižās, darbojas uz kustību sensora
11) Lielāko daļu pirkumu var atgriezt atpakaļ, pat īsti nepaskaidrojot iemeslu

12. februāris – atklāšanas ceremonija

Šodien bija tā maiņa, kad turpat aiz sienas notika olimpisko spēļu 2010 ATKLĀŠANAS CEREMONIJA!!!! Cilvēku bija daudz, nostrādājāmies diezgan, mūsu stends, pa 5h ietirgoja apmēram 7 tūkstošus Ls, a tādu stendu tur apmēram 100. Normāls piķīts grozās, ne? :) Toties tējā gan nopelnīju tikai 2 dolārus, bet es vienīgā k-ko nopelnīju ;), tā, ka priecājos par to pašu :)))!

Nu tad tā, kad sākās ceremonija cilvēku bari pie kasēm pazuda un varēju atprasīties uz 15 min pārtraukumu, un līdz ar to es varēju pasēdēt pašā olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas sākumā, sēdēju vietā, par kuru citi maksāja 500 ls un vairāk, redzēju visu ievadu, himnu, sarkanos karavīrus, kas ienesa karogu, un tas viss man pie kājām, sajūtas neaprakstāmas, superīgas!!!! Vēlāk atkal atgriezos pie darba, bet tiklīdz es jutu, ka tuvojās Latvijas uznāciens es paķēru fočuku un skrēju atkal uz zāli.... indija, Kazahstana, Koreja.....nu visādas valstis pirms tās, ko tik ļoti gaidu un tad.... Latvija!!!! Un es laikam biju vienīgā, kas kliedza tajā brīdī :)))! Tad es nevarēju noturēties un savām blakus sēdētājām teicu, redz kur mans karogs un viņas arī kliedza.... :)! Tad bijām 3 :)! Redzēju arī lietuviešu komandu, kas man tomēr ari diezgan daudz nozīmē, jo kā nekā 50% asiņu manī ir no viņiem! Uzfilmēju, bet ne ar savu fochuku, es tik ceru, ka dabūšu to video, tad jau gan jau youtube ielikšu ;). Un arī beigās tiku atkal paskatīties, dažas skaistas dziesmas, un priekšnesumus. Vispār loti iespaidīgi, tiešām :)! Super! Un visforšākais bija tas, ka katram cilvēkam šis notikums ir svarīgs, pat meksikāņiem, kuri nezināja, ka kāds no viņu valsts piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, bija nozīmīgs brīdis, kad vini atklāja, ka veseli 3 sportisti pārstāv viņu valsti, he, he. Tik un tā visa tā atmosfēra, visas sajūtas, viss kopā - super. AAAA, protams, gandrīz aizmirsu, visas tās gaismiņas, ko ieslēdz skatītāji (es arī tādu dabūju), TIIIK skaisti! Wow! Un, kad visi fochee un visur zibeņo, ai, nu laikam jau sapratāt, ka grūti aprakstīt, bet tiešām iespaidīgi.

Pats darbs bija interesants, ļooooti daudz cilvēku, visu laiku bijām aizņemti. Cilvēki rindā stāvēja apmēram 1h. Bet visi ļoti draudzīgi un saprotoši. Stenda vadītājs bija superīgs, varējām ēst ik pa laikam k-ko, iet uz zāli skatīties ceremoniju, nu visa atmosfēra bija superīga.

Pēc ceremonijas satiku Artu, kura bija skatījusies ceremoniju uz lielā ekrāna, viņai sajūtas - pilnīgi citādas, nu ,protams, ne tik jūsmīgas (latviešu valodā ir tāds vārds ? labi, jociņš) , bet tā jau ir ,ka pa TV tas nav tik iespaidīgi kā dzīvajā un tā nereālā sajūta, ka es kādreiz varētu būt tāda mēroga pasākumā (un man vēl par to maksā :) ) ,.... atceros, kā bērnībā ar Tomiku zīmējām to valstu karodziņus blociņā, kas piedalījās, jā, fani jau no bērnības, he, he.

8. februāris – sākās

Šodien bija mana pirmā maiņa Olimpiskajā darbā. Hallē notika ģenerālmēģinājums atklāšanas ceremonijai, kurā neviens nedrīkstēja ienest fotoaparātus, lai neviens neredzētu, kas būs atklāšanas ceremonijā. Kad atnācu uz savu stendu biju šokā, jo pirms tam biju iedomājusies PILNĪGI savādāku stendu. Šis bija tāds, kurā tirgojām tikai vitamine water – coca colas produkcija. Viena cena, četri veidi, nu elementāri. Izrādās, ka tas bija mums reāls pluss, jo mums nebija stenda vadītāja, bijām 3 cilvēki un, ja visos citos stendos (tādos, kādus biju iztēlojusies) bija mega rindas, tad mums nē. Tad nu strādāju kopā ar Carlosu (meksikāni, kurš šeit dzīvo gadu) un Timu (ķīnieti, kurš šeit dzimis). Tā nu rihtīgi sadraudzējos ar Carlosu, jo nu viņš galīgi nelīdzinās tipiskam meksikānim, pilnīgs pretstats es teiktu, jo ļoti jauks, patīkams un ar labu humora izjūtu. Ļoti jautri mums gāja, pārsmējāmies. Tad vēl viņa draudzene bija atnākusi paskatīties dress rehersal un iepazinos arī ar viņu, kas arī bija tik pat jauka, laikam jau tiešām tāds tādu atrod. Tā nu uzaicināju viņus abus pie mums kādu reizi uz meksikāņu tusiņu, jo viņa ir pavāre, līdz ar to varētu mums k- ko iemācīt pagatavot.

7. februāris – smieklīgi

Šodien aiz gara laika uztaisīju dažas smieklīgas bildes:

3. februāris – paciņa!

Šodien saņēmu paciņu no Agates, bija baigais pārsteigums, jo parasti cilvēki sūta paciņas uz z-svētkiem, bet Agate esot visu iekavējusi un manis saņemto kartiņu visu laiku neesot izlasījusi, tādā veidā sodot sevi, smieklīgā viņa! Labi, ka nerakstīju neko ļoti steidzamu ;)! Bet paciņā bija arī sveicieni no Gerdas un Agates vecākiem. Paldies viņiem visiem, priecājos bez gala! Un dažas smieklīgas bildes arī uztapa, re kur 1 no taam:

28. janvāris – pavasara vēstneši

Jā, šodien laiciņš fooooršs un līdz ar to ar Ieviņu gājām cachot, pietiek mājās sēdēt. Sākām ar to, ka es uzstādīju savu geocachu, pirmo Vankūverā, pie vienas šokolādes fabrikas, ar smuku, tematisku kastīti un nosaukumu – tasty cache

Tad gājām meklēt. Laiciņš ,kā jau minēju tiešām jauks, saulīte spīd un īsts pavasaris sācies, par ko liecina arī pavasara vēstneši:


Un vēl noteikti jāieliek šī bilde, jo Vankūvera bieži tiek saukta arī par Rainkūveru, līdz ar to likās smieklīgi, ka šeit pat strūklakas taisa ar lietussardziņiem:

26. janvāris – cachojam

Šodien Valdim jāstrādā tikai pēcpusdienā, tāpēc pirms viņa darba braucām pakeshot, bet šodien tikai viena bildīte, pie cacha vietas:

24. janvāris – meiteņu diena

Šodien ar Artu nolēmām iepazīt vietējos veikalus. Nav jau tā, ka vēl tos nepazīstam, vienīgi ir tā, ka pārsvarā esam bijušas tikai vienā lielveikalā (Metrotownā), kur stradājam, līdz ar to diezgan daudz laika tur pavadām. Nu tātad, izstaigājām visu Main streetu un iegājām KATRĀ veikalā, bijām arī dažos tādos, kuros mēs pat nevarējaam atļauties skatīties uz tām precēm :), jo ļoti dārgi, bet visā kopumā bija jautri un abas tomēr k-ko nopirkām. Es blūzīti, bet Arta nopirka citu džemperi:

Pēc tam iegājām uzēst sushi, kurus Arta man uzsauca, nu TIK garšīgi, njam, njam. Un šis stāvēja mums tieši aiz muguras:


Vakarā mūs apciemoja Toms, šī bija viņa viena no pēdējam vizītēm, jo viņš dodas ceļojumā uz Eiropu un Āfriku, minimums uz pusgadu :(, bet ceram viņu vēl satikt!

22. janvāris – Alana dzimšanas diena

Daudz laimes Alan, Tev, dzimšanas dienā!!! Sveicienus jau viņam nosūtīju laicīgi, bet, protams, ka nekas laikā nepienāk.

Bijāmm pakešot, un visādas skaistas bildes atkal sanākušas pa ceļam uz cachiem:


Viens no cachiem:

Un mājupceļā ieskrēju nopirkt sev apavus:


Nooooot! ;)

13. janvāris – red

Jā, zinu, tas ir kā špikot, bet reiz es biju uz foto izstādi Rīgā, un tur bija bildes, kurās parādās k-kādi dzelteni akcenti. Man ļoti patika šī ideja un domāju, ka man arī jāpamēģina, tā nu es mazliet nomainīju galveno domu un uztaisīju melnbaltas bildes ar sarkaniem akcentiem:

11. janvāris – kolāžas

Stāsts sekojošs: vienmēr patikušas bildes, bildēties, nu , īsāk sakot, viss, kas saistīts ar foto. Nē, šis nebija tas stāsts, stāsts ir šis: pagāšgad uz Alana dzimšanas dienu gribēju uztaisīt viņam kolāžu ar viņa bildēm, bet viss beidzās ar to, ka nezināju, kā to izdarīt un mana grandiozā ideja izkūpēja. Tomēr šodien šo kļūdu izlaboju un iemācijos, šeit ir dažas no tām:

Programma saucās shapecollage.com, jānolādē uz sava datora un tad var taisīt un experimentēt.
Šī ir variācija par tēmu: Raincouver

Lidojums uz Liverpooli:

Turcijas ceļojums:

Savukārt, Alana apsveikums izskatās šādi:

9. janvāris – tēja

Šodien biju ar Artu pārtikas veikalā un nofočēju šo:

Jā, šeit arī pārdod tēju ;)!

6. janvāris – slidotājas

Šodien ar Ieviņu bijām paslidot, rihtīgi forši, gribētos biežāk šo pasākumu atkārtot:

4. janvaaris – Ievinas dzimsanas diena

Visu par šo dienu var izlasīt Valda blogā, jo šo dienu tur raxtīju es :). Tāpēc es tikai pievienošu tikai 2 bildītes - šo


un jubilāri ar torti, ko uzdāvinājām viņai:

31. decembris – Jaunais gads

Tāda īpašā svinēšana nesanāca, vakarā aizbraucām uz centru ar Valdi, Artu un Arti, bet tur nekas nenotika. Pat salūta te nebija, jo viņiem krīze esot un jātaupa nauda uz salūtu. Lai ietu k-kur iekšā bija jāšķiras no lielām naudas summām, tāpēc mazliet pastaigājām riņķī, biš iedzērām, satikām arī Ieviņu, kura strādāja un tad braucām mājās. Mājupceļš gan bija smieklīgs, jo Valdis bija atradis k-kādu galīgi vecu batutu un, protams, to savāca sev līdzi. Skytrainā visiem ļoti interesēja kam viņam tas batuts, un tad nu Valdis visiem sastāstīja, ka mēs esam atlēti no Latvijas un piedalīsimies olimpiskajās spēlēs, viņš ir snowboardists, es – daiļslidotāja. Protams, visi skatījās mutes pavēruši un brīnījās! Bilde Ieviņas pedikapā:

25.decembris – ciemos pie Kanādiešiem

Rīts iesākās ar rasola taisīšanu, jo vajadzēja k-ko aizvest kopīgajam galdam pie Toma sievas.

Foršs tusiņš bija. Īpaši man garšoja viens ēdiens – brie siers ar cranberry mērci pa virsu un to ieliek cepeškrāsnī, njam, njam.
Protams, neizpalika arii kārtējā foto sesija, ar ieročiem (jo Toma dēls dienē armijā) un pie eglītes, nu smukas bildes, vienvārdsakot:

24. decembris – Christmas eve

Bija paredzēta liela izēšanās ar tītaru, un dažādiem ēdieniem un saldo, bet tītars neieradās, taču daudzi latvieši bijām un daudz dāvanas ar visām Z-svētku tradīcijām. Dāvanas bija superīgas, saņēmu science world apmeklējumu, Kanādas sarkanos cimdiņus, dzēšgumijas, plediņu un vēl šo to.

7. decembris – dzēšgumijas

Šodien atradu, ka šeit pārdod nenormāli interesantas dzēšgumijas, nu nevarēju nenopirkt vismaz 1 komplektiņu:

Nu vai nav smuki????

4. oktobris, 2009 - viss parks

Tā kā laiciņš šodien bija tik jauks, tad kopā ar Valdi un Baibu gājām uz Stanley parku un šoreiz gan apstaigājām viņam visam apkārt. Pastaigas kopgarums bija apmēram 9 km, un beigās jau bijām diezgan pārguruši :).
Tad nu arī skaistas bildes:



Mana māklsa ;)

3. oktobris, 2009 – no augšas

No rīta bijām brokastīs ar Alexu, gribējām paēst īstas kanādiešu brokastis.

Izrādās, ka mēs esam nokļuvuši valstī – atkal -, kurā nav sava tradicionālā ēdiena, nu gluži kā Latvijā. Tad nu tomēr tik ilgi tirdījām Alexu, ka viņa beigās izdomāja, ka biezās pankūkas ar kļavu sīrupu (vai parastu sīrupu), poutine – kartupeļi frī ar speciālu mērci – gravy un kazas sieru, varētu būt kanādiešu ēdiens, taču tā kā šeit ir tāds kultūru sajaukums, tad šeit ir ļoti daudz dažādu virtuvju ēstuves. Bet ēstuve bija gluži kā 70. to gadu amerikāņu filmās, superīga!!!
Vēlāk nedaudz pastaigājām , pārvācāmies pie studenta Brennena un tad aizbraucām uz Harbour centru, apskatīt pilsētu no augšas. Super, un laiciņš arī mūs lutināja, debesis skaidras, līdz ar to bildes jaukas.
Seit var redzēt helihoptera nolaišanās laukumu, nu man likās tīri iespaidīgi :)