Tāda īpašā svinēšana nesanāca, vakarā aizbraucām uz centru ar Valdi, Artu un Arti, bet tur nekas nenotika. Pat salūta te nebija, jo viņiem krīze esot un jātaupa nauda uz salūtu. Lai ietu k-kur iekšā bija jāšķiras no lielām naudas summām, tāpēc mazliet pastaigājām riņķī, biš iedzērām, satikām arī Ieviņu, kura strādāja un tad braucām mājās. Mājupceļš gan bija smieklīgs, jo Valdis bija atradis k-kādu galīgi vecu batutu un, protams, to savāca sev līdzi. Skytrainā visiem ļoti interesēja kam viņam tas batuts, un tad nu Valdis visiem sastāstīja, ka mēs esam atlēti no Latvijas un piedalīsimies olimpiskajās spēlēs, viņš ir snowboardists, es – daiļslidotāja. Protams, visi skatījās mutes pavēruši un brīnījās! Bilde Ieviņas pedikapā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru